|
RUDENS. LIETUS... DEPRESIJA?
Depresija jeb depresīvais sindroms bieži sastopams valstīs,
kurās par maz saules un ļoti augsts vai ļoti zems dzīves
līmenis.
Sabiedrībā depresīvi noskaņotu cilvēku skaits
īpaši palielinās rudenī, ziemā un pavasarī,
kad saules gaismas ir par maz vai tā nespīd arī dienā.
Ko darīt, lai neiekristu depresijā? (Depresīvā
garastāvokļa profilakse).
Vispirms jāatceras, ka tu pats esi savas dzīves un
garastāvokļa saimnieks un svarīgi nav tas, kas notiek,
bet mūsu attieksme pret notiekošo!
Visapkārt ir simpātiski cilvēki (radinieki un draugi)
un jūs varat sapulcēties kopā un sarīkot ballīti
jeb izdarīt kādu citu sev patīkamu lietu (ko jaunu nopirkt,
paskatīties savu mīļāko filmu, aizbraukt ekskursijā
uz interesantu vietu, atminēties sen aizmirsu vaļasprieku
vai atrast jaunu utt).
Bet, ja situācija aizgājusi par tālu un paši
to vairs nespējam izmainīt, tad nepieciešama ārsta,
psihologa vai psihoterapeita palīdzība.
Kādā veidā var palīdzēt tikko pārskaitītie
speciālisti?
Ārsts var noteikt, vai nepieciešama medikamentozā
palīdzība jeb varbūt pietiek ar atpūtu vai pastaigu.
Reizēm par iemeslu tādam stāvoklim var būt
stiprs nogurums.
Psihoterapeits (psihologs) palīdzēs izprast depresīvā
garastāvokļa iemeslu, atrast izeju no situācijas,
izmainīt attieksmi pret šo situāciju un atrast resursus
(spēkus), lai pagrieztu situāciju pozitīvā
virzienā.
Cilvēki, kuriem visbiežāk parādās
depresijas pazīmes:
Bezdarbnieki, alkoholiķi, atkarīgi cilvēki
(vai viņu radinieki); cilvēki, kas daudz un smagi
strādā un vairs nesajūt gandarījumu par
padarīto (jeb saņemto algu); radoši cilvēki;
tādi, kas pārdzīvojuši krīzes situācijas
(šķiršanos, smagu saslimšanu, tuva cilvēka
nāvi utt), ja pārdzīvojuma laiks nepamatoti ilgs
(piemēram: vecmāmiņa nomira 5 gadus atpakaļ,
bet cilvēks tā jūtas un dzīvo, it kā
viņa būtu nomirusi nedēļu atpakaļ);
vientuļi cilvēki.
Kādu laiku bez darba var palikt jebkurš, bet, ja tas
turpinās vairāk kā pusgadu, tad cilvēks var
krist izmisumā, viņam parādās bezmiegs,
pazūd apetīte utt.
Atkarīgi cilvēki vienmēr ir stipri saspringti.
Un zem šīs atkarības sloga cilvēks var izjust
tik spēcīgu depresiju, ka pats saviem spēkiem izeju
atrast nevar, bet griezties pie speciālista nevar saņemties.
Atkarīgu cilvēku radinieki cieš no tā saucamās
līdzatkarības un pārcieš tās pašas
atkarības pazīmes, ko alkoholiķi, tikai viņi nedzer.
Tādēļ arī viņiem var uznākt depresīvs
stāvoklis un bezizejas sajūta.
Cilvēki, kas daudz strādā un kuriem darbs sastāda
dzīves galveno daļu, vairs neprot atslābināties un
atpūsties, nejūt no dzīves gandarījumu, jo darbā
atrodas stresa stāvoklī un tik ļoti pie tā pierod,
ka vairs neizjūt dzīves garšu.
Tie ir arī tādi cilvēki, kas saņem pārāk
mazu algu par savu darbu un vairs netic, ka dzīvē kādreiz
kas varētu mainīties.
Radošie cilvēki - mākslinieki, aktieri, dzejnieki,
muzikanti utt. Šādiem cilvēkiem radošie pacēlumi
bieži mijas ar spēcīgiem emocionāliem kritieniem,
kas var ieilgt un pāriet īstā depresijā. Bet, tā
kā šie cilvēki ir ļoti jūtīgi, tad smagi
pārdzīvo radošās neveiksmes un ne vienmēr
spējīgi patstāvīgi tikt galā ar savu
emocionālo stāvokli.
Tuvinieku zaudēšana arī var būt par iemeslu
depresīvā stāvokļa uznākšanai. Ļoti
svarīgi, lai bēdas tiktu pārdzīvotas, lai
cilvēks necenstos atbrīvoties no savām jūtām,
bet atrastu vietu un laiku pasērot. Tomēr dažreiz notiek
tā, ka sērošana ievelkas un pāriet depresijā.
Tas notiek tad, ja sērošanas laiks ievelkas ilgāk
par gadu.
Ja ar jums notiek kas līdzīgs, tad noteikti
jāgriežas pie speciālista.
Mūsu sabiedrībā pastāv stereotips,
ka pie psihologa griežas tikai vāji cilvēki,
taču tas tā nav. Lai aizietu pie psihologa,
nepieciešama zināma drosme. Un vēl - ja jums
sācis sāpēt zobs, sabojājusies mašīna,
nolūzis kurpei papēdis utt., parasti taču griežaties
pie speciālistiem. Bet, ja sāp dvēsele, tad nezin
kādēļ to neņemam vērā, esam vai nu
aizņemti vai žēlojam naudu, vai arī kaunamies -
vārdu sakot, palīdzību nemeklējam. Laiks iet,
situācija pamazām pasliktinās un, lūk, arī
viņa - depresija.
Esiet uzmanīgi pret sevi un savu dvēseli,
uzticaties speciālistiem, negaidiet, ka viss
pāries pats no sevis.
Tatjana Jegorova
Psihoterapeite
Tālr. 26733954
E-mail:
t@bmg.lv
|