Depresija jeb depresīvais sindroms bieži sastopams valstīs, kurās par maz saules un ļoti augsts vai ļoti zems dzīves līmenis.

Sabiedrībā depresīvi noskaņotu cilvēku skaits īpaši palielinās rudenī, ziemā un pavasarī, kad saules gaismas ir par maz vai tā nespīd arī dienā.

Ko darīt, lai neiekristu depresijā? (Depresīvā garastāvokļa profilakse).

Vispirms jāatceras, ka tu pats esi savas dzīves un garastāvokļa saimnieks un svarīgi nav tas, kas notiek, bet mūsu attieksme pret notiekošo!

Visapkārt ir simpātiski cilvēki (radinieki un draugi) un jūs varat sapulcēties kopā un sarīkot ballīti jeb izdarīt kādu citu sev patīkamu lietu (ko jaunu nopirkt, paskatīties savu mīļāko filmu, aizbraukt ekskursijā uz interesantu vietu, atminēties sen aizmirsu vaļasprieku vai atrast jaunu utt).

Bet, ja situācija aizgājusi par tālu un paši to vairs nespējam izmainīt, tad nepieciešama ārsta, psihologa vai psihoterapeita palīdzība.

Kādā veidā var palīdzēt tikko pārskaitītie speciālisti?

Ārsts var noteikt, vai nepieciešama medikamentozā palīdzība jeb varbūt pietiek ar atpūtu vai pastaigu. Reizēm par iemeslu tādam stāvoklim var būt stiprs nogurums.

Psihoterapeits (psihologs) palīdzēs izprast depresīvā garastāvokļa iemeslu, atrast izeju no situācijas, izmainīt attieksmi pret šo situāciju un atrast resursus (spēkus), lai pagrieztu situāciju pozitīvā virzienā.

Cilvēki, kuriem visbiežāk parādās depresijas pazīmes:

Bezdarbnieki, alkoholiķi, atkarīgi cilvēki (vai viņu radinieki); cilvēki, kas daudz un smagi strādā un vairs nesajūt gandarījumu par padarīto (jeb saņemto algu); radoši cilvēki; tādi, kas pārdzīvojuši krīzes situācijas (šķiršanos, smagu saslimšanu, tuva cilvēka nāvi utt), ja pārdzīvojuma laiks nepamatoti ilgs (piemēram: vecmāmiņa nomira 5 gadus atpakaļ, bet cilvēks tā jūtas un dzīvo, it kā viņa būtu nomirusi nedēļu atpakaļ); vientuļi cilvēki.

Kādu laiku bez darba var palikt jebkurš, bet, ja tas turpinās vairāk kā pusgadu, tad cilvēks var krist izmisumā, viņam parādās bezmiegs, pazūd apetīte utt.

Atkarīgi cilvēki vienmēr ir stipri saspringti. Un zem šīs atkarības sloga cilvēks var izjust tik spēcīgu depresiju, ka pats saviem spēkiem izeju atrast nevar, bet griezties pie speciālista nevar saņemties.

Atkarīgu cilvēku radinieki cieš no tā saucamās līdzatkarības un pārcieš tās pašas atkarības pazīmes, ko alkoholiķi, tikai viņi nedzer. Tādēļ arī viņiem var uznākt depresīvs stāvoklis un bezizejas sajūta.

Cilvēki, kas daudz strādā un kuriem darbs sastāda dzīves galveno daļu, vairs neprot atslābināties un atpūsties, nejūt no dzīves gandarījumu, jo darbā atrodas stresa stāvoklī un tik ļoti pie tā pierod, ka vairs neizjūt dzīves garšu.

Tie ir arī tādi cilvēki, kas saņem pārāk mazu algu par savu darbu un vairs netic, ka dzīvē kādreiz kas varētu mainīties.

Radošie cilvēki - mākslinieki, aktieri, dzejnieki, muzikanti utt. Šādiem cilvēkiem radošie pacēlumi bieži mijas ar spēcīgiem emocionāliem kritieniem, kas var ieilgt un pāriet īstā depresijā. Bet, tā kā šie cilvēki ir ļoti jūtīgi, tad smagi pārdzīvo radošās neveiksmes un ne vienmēr spējīgi patstāvīgi tikt galā ar savu emocionālo stāvokli.

Tuvinieku zaudēšana arī var būt par iemeslu depresīvā stāvokļa uznākšanai. Ļoti svarīgi, lai bēdas tiktu pārdzīvotas, lai cilvēks necenstos atbrīvoties no savām jūtām, bet atrastu vietu un laiku pasērot. Tomēr dažreiz notiek tā, ka sērošana ievelkas un pāriet depresijā. Tas notiek tad, ja sērošanas laiks ievelkas ilgāk par gadu.

Ja ar jums notiek kas līdzīgs, tad noteikti jāgriežas pie speciālista.

Mūsu sabiedrībā pastāv stereotips, ka pie psihologa griežas tikai vāji cilvēki, taču tas tā nav. Lai aizietu pie psihologa, nepieciešama zināma drosme. Un vēl - ja jums sācis sāpēt zobs, sabojājusies mašīna, nolūzis kurpei papēdis utt., parasti taču griežaties pie speciālistiem. Bet, ja sāp dvēsele, tad nezin kādēļ to neņemam vērā, esam vai nu aizņemti vai žēlojam naudu, vai arī kaunamies - vārdu sakot, palīdzību nemeklējam. Laiks iet, situācija pamazām pasliktinās un, lūk, arī viņa - depresija.

Esiet uzmanīgi pret sevi un savu dvēseli, uzticaties speciālistiem, negaidiet, ka viss pāries pats no sevis.